SVĀTŌ GORA ATNŌKŠONAS SVĀTKI – VOSORASSVĀTKI

Žālsirdeigais Dīvs, es Tevi lyudzu, lai caur Svātū Goru Tevi īpazeist vysas zemes tautas.

Taipat kai Tu ļōvi man, grēcinīkam, īpazeit Tevi caur Svātū Goru, tai lai īpazeist Tevi zemes tautas, un lai slavej Tevi dīnu un nakti.

Es zynu, Kungs, ka Tu mīļoj sovus ļaudis, bet cylvāki nasaprūt Tovu mīlesteibu, un kleist pa zemi, un jūs dūmas ir kai mōkūni, kū uz vysom pusem dzonoj vēja brōzmas.

Cylvāki ir aizmērsuši Tevi, sovu Radeitōju, un meklej sev breiveibu, nasaprozdami, ka Tu esi žālsirdeigs un mīļoj grēcinīkus, kuri nūžāloj sovus grākus, un dovoj jim Sovu svēteibu Svātajā Gorā.

Kungs, Kungs, parōdi sovas svēteibas spāku, lai pazeist Tevi vysas tautas Svātajā Gorā un lai slavynoj Tevi prīkā, taipat kai Tu esi devis man, Tovam nacīneigajam kolpam, prīku ilgōtīs pēc Tevis, un tīcās muna dvēsele pēc Tovas mīlesteibas dīnu un nakti bez pōrtraukuma.

Kungs, syuti mums Tovu Svātū Goru, lai mes vysi saprostu Tovu mīlesteibu.

(Svēteigais Siluans)



PŌRDŪMOM
Nōc, Svātais Gors…


Apostolu Dorbi aproksta interesantu nūtykumu: kod sv. Pōvuls īsaroda Efezā, jys atroda tī dažus mōcekļus un tim jautōja: „Voi jyus, pījemūt ticeibu, sajēmet Svātū Goru?”Bet tī atbiļdēja: „Mes pat naasam dzērdējuši, ka Svātais Gors ir.”

Jo mes šudin uzstōdeitu šū pošu jautōjumu dažim kristīšim, īspējams, ka sajimtu taidu pošu atbiļdi. Pat tod, kod zynam, ka ir kaut kaids Svātais Gors, ar tū bīži vīn myusu zynōšonas par Jū ari beidzās. Mes ignorejam Jō klōtasameibu myusu dzeivē.

Svātō Gora atnōkšonas svātki ir deļ myusim lobs īgansts, lai atklōtu un pōrdūmōtu šū myusu dzeives patīseibu. Te naīt runa par tū, lai mes uzzynōtu kaut kū vairōk par Svātū Goru, bet gon par tū, lai dzeivōtu jaunu dzeivi Svātajā  Gorā. Jys beja klōt pesteišonas vēsturē un ir namiteigi klōtasūšs Bazneicas un kotra kristīša dzeivē. Svātais Bazilijs rakstēja: „Tu dūmoj par radeišonu? Tei nūtyka Svātō Gora spākā. Dūmoj par Īmīsōšnōs nūslāpumu? Ari tū sagatavōja Svātais Gors un, kod pīnōce laiks, realizēja tū, nūsalaižūt uz Mariju. Dūmoj par Bazneicas rasšonūs? Ari tys ir Svātō Gora dorbs.

”Svātais Gors ir bejis klōtasūšs jau „nu īsōkuma”. Vyslelōkais Jō dorbs ir Jezus Kristus īmīsōšonōs. Vysa Mesijas mōcešona un darbeiba nūtyka ar Svātō Gora spāku. Jys vadēja Jezu un vīnlaiceigi ari atsaklōja Jymā. Nu Jezus izteicīnim radzams, ka Svātais Gors nav kaids nūslāpumains spāks, bet Persona. Tōpēc pāvests Jōņs Pōvuls II sovā enciklikā Dominum et vivificantem roksta, ka Svātais Gors ir Persona – dōvona - un Persona – mīlesteiba, kas tyka syuteita cylvākam, lai aizvest jū pi pilneigōs Patīseibas, lai dūtu jam drūsmi līcynōt par šū Patīseibu un lai šei Patīseiba dzeivōtu jymā.

Sovukōrt svātais Pōvuls roksta, ka bez Svātō Gora paleidzeibas mes navaram atzeit, ka Jezus ir Kungs. Svātais Gors ar sovu līceibu styprynoj myusu gora pōrlīceibu, ka mes asam Dīva bārni. Šaidā Dīva bārnu gorā mes varam saukt: Abba – Tāvs!, ar sovom sirdim izsaceidami vysskaistōkū nu lyugšonom.

Svātais Gors pīcdesmit dīnas pēc Jezus augšanceļšonōs nūsalaide uz mōceklim, kuri beja sasapuļcējuši kūpā ar Mariju Pādejū Vakariņu mōjā. Šys nūtykums deļ myusim nav tikai vēsturisks fakts, bet golvonūkōrt seviška sasatikšona, kurai ir jōskar un jōizmaina myusu dzeive. Ir napīcīšams, lai Svātō Gora atnōkšona pīsapiļdeitu myusu kotra personeigajā dzeivē, myusu gimenes, myusu draudzes, vysas sabīdreibas dzeivē. Ir napīcīšams, lai Svātais Gors ar sovu dzeivynojūšū klōtbyutni apgaismōtu „vysus myusu ikdīnas dorbus”. Napīteik ar „sabīdriskim satricynōjumim”, kas izmaina valstu liktiņus. Ir vajadzeigs „goreigais satricynōjums”, kurs nūteik myusu sirdīs. Kod atnōk Svātais Gors, nikas vairs napalīk taids pats kai agrōk. Dzeive izamaina tai, kai izamaina zemes reljefs tuksnesī pēc smilšu vātras.

Taidā nūzeimē Svātō Gora atnōkšona nav un navar byut tikai vīnas dīnas svātki, bet tai ir jōapgaismoj kotra myusu dzeives dīna. Svātō Gora klōtbyutnes izjusšona ir Dīva mīlesteibas izjusšona, kas atver sirdis, paleidz atsabreivōt nu egoisma sprūsta un atdzeivynoj myusu dzeivi.

Lai Svātais Gors, kurs svātajā kristeibā īsōce myusu kotra personeigū pesteišonas vēsturi, apdōvynoj myus ar jaunu dzeivi Jezū Kristū. Tōpēc sauksim kūpā ar vysu Bazneicu: Nōc Svātais Gors, vīnōteibas, mīra, mīlesteibas, dzeiveibas Gors… Nōc, Svātais Gors!
(Gregors Florkovskis SDS)


…un atjaunoj zemes vaigu.

Vosorassvātku psalma refrenu: „Dīva Gors lai atjaunoj zemi!” mes vysi labi zynam. Šī vōrdi ir dzili īraksteiti myusu atmiņā – na tikai kotram individuali, bet ari vysim kūpā. Kotru godu tūs atkōrtōt myus aicynoj Bazneicas liturgija. Un tys ir ļūti napīcīšami, jo tik daudz kas veļ ir jōizmaina zemes vaigā. Myusim prīškā garš ceļš leidz patīseibai, taisneigumam un piļneigai breiveibai. Kōpēc tys tai? Atbiļdi uz tū dūd apostols Pōvuls vēstulē romīšim: „Tī, kas dzeivoj pēc mīsas, tīcās pēc tō, kas mīseigs; bet tī, kas dzeivoj pēc gora – pēc tō, kas ir goreigs. Mīseigōs tīksmes nas nōvi, bet gora tīksmes – dzeivi un mīru. Jyus na mīsai, bet goram dzeivojat, jo vīn jyusūs mīt Dīva gors. Kam Kristus gora nav, tys pi tō napīdar.” Pateišam, tik daudzas lītas pi myusim naīt tai, kai mes tū grybātu. Lykumi, kurim byutu jōsorgoj lobais, pōrsavērš par caurumim, pa kurim mīsā īsazūg ļaunums. Īrēdni, komisijas, agenturas, kurom byutu jōapkaroj nataisneigums un beztīsiskums, palīk par ārtom slāptuvem gangsterim un mafijai. Sarežgeitais dažaidu saimnīcisku lītu risynōšonas veids atbreivoj ceļu vysaptverūšai korupcijai. Izgleiteibas, socialōs nūdrūšynōšonas, veseleibas aizsardzeibas reforma roda naciļvēceigōku atteiceibu rasšonūs cylvāku storpā. Myusim vysim ir pīškēri personas kodi, vōrdu sokūt, asam „sanumureiti”. Pat skūlnīks, raksteidams kaidu testu, vairs nav perosneiba, bet gon tikai numurs. Dorbs daudzim ir kļyvis nasasnādzams lobums, un kōrtejō vaļdeiba prīcojās, ka myusu tautīšim vīna pēc ūtras Eiropas Savīneibas vaļstis atver sovu dorba tērgu. Mes nagrybam šūs svešūs tērgus. Mes grybam dzeivōt sovā vaļstī un strōdōt poši sev. Bet aizvīn veļ doram na tū, kas vajadzeigs. Kōpēc? Tōpēc, ka asam īkšeji saškalti storp tū, kas mīseigs un storp tū, kas goreigs. Vysi cylvāki vysus laikmetūs ir bejuši tam pakļauti. Bet myusus šei problema ir skōruse seviški sōpeigi. Desmitem godu mes asam mōceiti dzeivōt malūs, myusim tyka sūleiti leiputrijas lobumi, mes bejam spīsti izalikt, reikōtīs pret sirdsapziņu. Myusus apmuļķoja skūlōs, prese, radio un televizija myus barōja ar puspatīseibu. Tys vyss nūvede pi tō, ka mes vairs naasam spējeigi nūdūt jaunajai paaudzei tōs vērteibas, uz kurom bolstōs ciļvēce, ni ari ar sovu dzeivi aplīcynōt, cik tōs ir svareigas, vajadzeigas un skaistas. Un tys ir īmeslis tam, ka mes vīglōk pījemam nu Rītumim nōkūšūs slyktūs īrodumus, atmatūt lobūs. Cilvāku siržu škeļšonōs un jū uzvedeibas preteškeibas pasadzilinoj arvīn vairōk. Un, kai breidynōja apostols, mes kļyustam par vērgim poši sev.

Voi kristīšam ir atbiļde uz šim izaicynōjumim? Ir gon! Atbiļde dolōs divōs daļōs, kas vīna ūtru papyldynoj. Pyrmō ir Dīva dōvona – šudin, Vosorassvātkūs, mes šū dōvonu radzam kai Svātō Gora īdarbeibas augļus. Par Svātō Gora auglim tūs ir nūsaucis apostols Pōvuls, un tī ir deveni. Un tei tod ir atbiļdes ūtrō daļa – Gora dōvonas kļyust par tōs sajāmušō cylvāka dzeives uzdevumu. Šōs dōvonas un cylvāka dzeives uzdevums ir: mīlesteiba, prīks, mīrs, pacīteiba, laipneiba, labesteiba, uzticeiba, lānprōteiba, savaldeiba. Eisumā apskateisim tōs:

Mīlesteiba – voi tu dzeivoj deļ cytim, voi ari tikai deļ sevis? Voi tu ej pi cylvākim ar atvārtu sirdi, voi ari gaidi, lai kaids cyts vyspyrms nōk pi tevis?

Prīks – voi tu ar sovu laipnū klōtbyutni cytūs izsauc smaidu? Voi ari dreižōk gaidi, lai kaids cyts tevi mīrynōtu?

Mīrs – voi tovs skatīņs, pīskōrīņs, izsaceitī vōrdi nūmīrynōj tyvinīku sirdis? Voi ari tova pasarōdeišona izraisa haosu, lai kur ari tu naatsarostu?

Pacīteiba – voi atcerīs par myužeibu? Tōpēc esi pacīteigs, jo Dīvs myusim ir devis tik daudz laika, bet mes grybātu vysu sasnēgt pīcōs minutēs.

Laipneiba – voi tu esi īkšeji labvēleigs pret cylvākim un voi ceņtīs parōdeit laipneibu ar vōrdim, žestim, smaidu? Un voi atbiļdi taipat uz kotru izteiktū laipneibu pret tevi?

Labesteiba – voi naesi pazaudējis tū dzili cilvēciskū tīksmi byut izpaleidzeigam, upurgotovam, labvēleigam un sirsneigam pret kotru, kū tu sateic?

Uzticeiba – voi tyvinīki var tev uzaticēt vysā? Voi tova pīsakeršona jim ir uzticeibas pylna? Voi tu esi stabils sovōs jyutōs? Un voi tu ryupejīs par sovu pīnōkumu piļdeišonu?

Lānprōteiba – voi esi rōms un smolkjyuteigs? Voi sovus vōrdus un uzvedeibu prūti pīskaņōt dažaidu cylvāku raksturim? Voi prūti nūleidzynōt nanūvēršamus aizkaitynōjumus un uzskotu atškireibas?

Savaldeiba – voi prūti vaļdeit pōr sevi, pōr sovom dziņom, instinktim un īgrybom? Voi prūti atsateikt nu tō, kū pīprosa tova mīsa, tovs prōts, tovi īrodumi?

Daudzus šaidus jautōjumus tev ir jōuzstōda sev, lai tova dzeive varātu ītekmēt lelas lītas. Ļūti daudzim cylvākim ir jōsōc uzdūt sev šūs jautōjumus, lai myusu „zemes vaigs” palyktu arvīn cilvēceigōks un dīviškeigōks vīnlaiceigi.
(Pr. Tomass Horaks)


Svātō Gora atnōkšona.

Pyrms daudzim godu symtim kotra kristīša dzeivē nōce lels pīdzeivōjums. Mes sajēmem Dōvonu – Svātū Goru. Jys dora myus par Dīva bārnim, dūd myusu dvēselei patīsū dzeivi, atgōdynoj vysu, kū ir darējis Jezus Kristus. Voi myusūs dzeivoj Vysusvātōkōs Trejadeibas trešō Persona? Kai mes sadzeivojam ar dzeivū Dīvu myusūs?

Es tev jautoju: voi tu tici Dīvam? Jo tu tici kristīšu Dīvam, tod tu tici Kristum. Jo tici Kristum, tu tici ari Svātajam Goram. Nav vīnolga, „kaidam” Dīvam tu tici.

Šōsdīnas svātki atklōj myusim kristeigōs ticeibas golvonū patīseibu. „Vysa pesteišonas vēsture nav nikas cyts, kai tū ceļu un leidzekļu vēsture, ar kurim patīsais un vīneigais Dīvs – Tāvs, Dāls un Svātais Gors – atklōj sevi, izleigst un nūdybynoj vīnōteibu ar cylvākim, kas nūsavērš nu grāka” (KKK 234).

Myusu Dīvs ir treju personu apvīneiba. Šom personom ir vīna doba – dīviškeigō. Un apvīnoj tōs mīlesteiba, jo Dīvs ir mīlesteiba, kai soka sv. Jōņs. Vysas trejs personas pīsaskar jaunkristeitai personai, uzjemūt jū lelajā Dīva bārnu saimē; tōs atnōk pi sanōkušōs tautas lyugšonas laikā pēc prīstera vōrdim: Kunga Jezus žēlesteiba, Dīva mīlesteiba un Svātō Gora draudzeiba lai ir ar jums vysim” (2 Kor 13,13). Dīvs gluži vīnkōrši gryb myusim, cylvākim, pīškērt sovas laimeigōs dzeives gūdeibu. Taids ir Jō „labvēleibas nūdūms”, kuru Jys pījēme pyrms pasaules radeišonas sovā mīļōtajā Dālā, pazeimōdams „myusus Sev , lai mes caur Jezu Kristu toptu Jō bārni” (Ef 1,4-5). Byudams laimeigs pats, Jys vēlejās ari myus dareit laimeigus. Voi tei nav nasavteiga mīlesteiba? Voi tu naizjyuti breiveibas, apmīrynōjuma, sirdsapziņas apmīrynōjuma sajyutu, kod kaut kū izdori aiz mīlesteibas? Jo tu esi paklausējis Svātajam Goram. Jo Jys ir vysur tur, kur rūnās dzeiveiba. Jys beja klōt pi pasaules radeišonas kai Gors, kas pōrsalaide pōr yudinim, Jys beja kai Dīva slava mōkūnī, kod Izraeļs izgōja nu Egiptes; Jys sagatavōja Mariju Kristus pījimšonai, nūsalaižūt uz Jū un eistynojūt breinumainū Dīva Dāla īmīsōšonūs Marijas mīsā; Jys nūsalaide uz apostolim, lai tī kļyutu par Bazneicas īsōkumu. Jys byus klōt ari pi myrušū atdzeivynōšonas, kod Pesteitōjs atnōks slavā un gūdeibā, kai tū pravītoj Ezehiels: „Tai soka Kungs Dīvs: Lyuk, Es jums dūdu goru, lai jyus atsadzeivynōtu” (Ez 37,5).

Šajōs lelajōs lītōs pesteišonas vēsturē, Dīva dorbūs mes radzam lelū Svātō Gora spāka leidzdarbeibu, kas vīnlaiceigi ir ari lānprōteiga vareneiba, kas pamozam, bet drūši, roda cylvākā pōrmaiņas.

Brōli un mōsas, jyusim vysim ir vajadzeigas Svātō Gora dōvonas: prōts, padūms, prasme, gudreiba, dīvbejeiba, drūsme, Dīva baime. Mes radzam, ka tōs jau pošas par sevi ir vērteigas. Bet tōs ari dūd augļus. Pījem dōvonas un nessi augļus. Un tod tu nabyusi leidzeigs kaidam jaunam cylvākam, kuram sapnā pasarōdēja, ka jys ir īgōjis breinumainā veikalā. Aiz letes stōvēja eņgeļs ar prīkšautu. Jauneklis jau pi durovom jautōja: „Kū kungs te pōrdūd?”

„Vysu, kū vīn tu vēlejīs,” pīklōjeigi atbiļdēja eņgeļs. Jauneklis breidi padūmōja un tod sōka lēni un ar apdūmu skaiteit: „Nu tod lyudzu īsaiņōt: beigas vysim karim; un lobōkus dzeives apstōkļus, un maizi izsolkušajim, un mōjas bezpajumtnīkim, dorbu deļ bezdarbnīkim, un…., un….” Vajadzeibom nabeja gola. Kod jauneklis uz breidi apklusa, eņgeļs jam paziņōja: „Lyudzu pīdūšonu, jaunais cylvāk, bet tu mani naesi pareizi sapratis. Es te napōrdūdu nikaidus augļus, es te pōrdūdu tikai sāklas…”

Nūpērkt tū, kū tu grybi, tu vari tikai lyudzūt Goru, un Jys tev tū labprōt dūs, jo byusi Jam paklauseigs.

Dīva baimes dōvona ir īkšejais dvēseles stōvūklis, kas Svātō Gora īdarbeibā instinktivi, ar lelu gūdbejeibu pret Dīva Majestati un mīlesteibu pret Jō tēviškeigū labvēleibu, sajyut preteigumu un rībumu pret vysu, kas varātu aizvainōt lobū, žālsirdeigū un mīlesteibas cīneigū Tāvu. Jo tu bēgsi nu tō, kas tevi pazamynoj un izdzēš tevī Dīva bārna cīnu, jo atklōti uzastōsi pret ļaunumu, kurā grymst daudzas tev tyvas personas, tu atteisteisi sevī Dīva baimes dōvonu un tei dūs augļus, ar kurim myus apdōvynoj Svātais Gors: mīlesteibu un prīku, mīru, pacīteibu un cālsirdeibu, labesteibu un laipneibu, lānprōteibu un uzticeibu, kautreibu, attureibu un škeisteibu.

Atcerīs šū klusū, bet ļūti izpaleidzeigū Dīva Cīmeņu tovā dvēselē. Lyudz Jō paleidzeibu pyrms kotras lyugšonas, lyudz paleidzēt rast atrisynōjumu pyrms kotras gryutas lītas, pasakļaun jō drūsmeigajai un mīlesteibas un dzeiveibas pylnajai īdvesmei. „Es mīļoju, tōpēc man nav baist,” „mīlesteiba aizdzan bailes” nu dzeives, cīnejamas dzeives – tai soka daudzi jaunīši.

Lai nōk Svātais Gors pōr tim, kuri šūgod pījims Jū Īstyprynōšonas sakramentā! Kungs, lai nōk Tovs Gors un atjaunoj zemes vaigu! Amen.

Aglonas Bazilika © 2015
Izveidots: provincentrs.lv