PAROSTŌ LITURGISKŌ LAIKA 13. SVĀTDĪNE

Ak, muns Dīvs, Svātlaimeigō Trejadeiba, es ilgojūs Tevi mīļōt un dareit vysu, lai cyti Tevi mīļōtu, strōdōt svātōs Bazneicas slavai, glōbūt dvēseles, kuras ir vērs zemes, un atbreivojūt tōs, kuras cīš škeisteitovā. Es vēlejūs piļneibā izpiļdeit Tovu gribu un sasnēgt gūda pakōpi, kū Tu maņ esi sagatavōjis Sovā Vaļsteibā. Vōrdu sokūt, es vēlejūs byut svāta. Bet es jyutu sovu navareibu un lyudzu Tevi, muns Dīvs, - esi Tu Pats muns svātums!

Tai ka Tu mani tik ļūti mīļōji, ka atdevi Sovu vīneigū Dālu man kai Pesteitōju un Laulōtū draugu, tod Jō nūpalnu bezgaleigī dōrgumi pīdar man. Es asu laimeiga Tev tūs upurēt, pazemeigi lyudzūt, lai Tu mani uzlyukōtu tikai caur Jezus Vaigu un Jō Sirdi, kas dag mīlesteibā.

Es Tev upureju ari vysus svātū nūpalnus – gon tūs, kuri ir debesīs, gon tūs, kuri vērs zemes, - kai ari jū un svātū eņģeļu mīlesteibas dorbus. Vysubeidzūt, ak Svātlaimeigō Trejadeiba, es Tev upureju Svātōs Jaunovas, munas meilōs Mōtes, mīlesteibu un nūpalnus. Jai es uztycu sovu uzupurēšonūs, lyudzūt, lai jei tū nūdūd Tev.

(Fragments nu sv.  Terezeites nu Bārna Jezus  „Sevis veļteišonas par dadzynojamū upuri lobō Dīva Žālsirdeigajai Mīlesteibai”)


Paaicynōti un izsyuteiti.

Elizejs sacēja: „Lyudzu, atļaun man nūskupsteit sovu tāvu un mōti, un tod es sekōšu tev.” Eliass jam atbiļdēja: „Ej, bet atsagrīzīs!” - Tys ir fragments nu Elizeja paaicynōšonas, kū izdarēja pravītis Eliass. Tys nūtyka ļūti seņ – daudzus godu simtiņus pyrms Jezus dzimšonas. Runa īt par Eliasu – par kuru sacēja, ka jys ir „pravītis kai guņs”. Jys beja dziļas ticeibas cylvāks, kurs ar vysu sovu dzeivi sorgōja cylvāku dūmōs un sirdsapziņōs ticeibas teireibu uz vīnu, naradzamū Dīvu, kuru sauce nūslāpumainajā vōrdā JAHVE. Šys vōrds nūzeimoj: ES ASMU. Es asmu tyvu, asmu deļ jums, asmu ar jums. Es asmu, un vīnmār asu gotovs jyusim paleidzēt. Jo vīn jyus grybēsit šū paleidzeibu pījimt, jo vīn jyus grybēsit nūsastōt lobō, taisneiguma un patīseibas pusē. Teiši tū mōcēja, teiši par tū vōrda pylnā nūzeimē ceinējōs pravītis Eliass: lai cylvāki nūsastōtu lobō, taisneiguma, patīseibas pusē. Jo vysa tō pusē ir Dīvs. Un tei ir Jō – Dīva Vaļsteiba.

Eliass zynōja, ka jō syutnīceibas laiks beigsīs. Kotram cylvākam reiz ir jōaizīt. Pat tod, kod vērs šōs zemes ir vajadzeigs vairōk Dīva Vaļsteibas sludynōtōju un aizsorgōtōju. Dīvs Eliasam nūrōdēja uz jō pēcteci: „Elizeju, Safata dālu, tu svaideisi par pravīti sovā vītā”. Elizejs aizgōja tikai atsavadeit nu tāva un mōtes, tod atsagrīze pi Eliasa un uzajēme jō syutnīceibu.

Jezum, Dīva Dālam, ari beja vajadzeigi leidzstrōdnīki, Dīva Valsteibas sludynōtōji un byuvātōji. Pyrmī nu tim beja apostoli. Bet beja vajadzeigi ari cyti – taidi, kai tī trejs nu šōsdīnas Evaņgelija. Evaņgelists Lukass atstōsta jūs paaicynōšonu, bet mes varam tikai minēt, voi vysi trejs pateišam ari sekōja Jezum. Un Jys gaidēja sekōšonu bez ībyldumim.

Tys beja cytā laikmetā, pyrms daudzim godu simtinim. Bet ari tod cylvākim beja šaubas par tū, voi pasaulei ir vajadzeigi pravīši, Dīva Vaļsteibas sludynōtōji, lobō, patīseibas un taisneibas sorgōtōji. Jī na tikai šaubējōs par jūs paaicynōšonu, na tikai pretōjōs pravīšu sludynōtajom vērteibom, bet ari jūs pošus vojōja un nūgalynōja. Šō īmesļa dēļ aizgōja būjā Jōņs Kristeitōjs. Jys pasauļam nūrōdēja uz Jezu, bet tyka nūnōvāts, jo atgōdynōja karaļam par lauleibas pōrkōpšonu. Jo Dīva taisneiba nav tō jautōjuma izskateišona, kas ir debesis, bet gon Dīva skots uz pasauli, uz cylvākim, uz vērteibom, kuras pasauļs izplota, dorūt lobu. Un lobais nōk nu Dīva.

Tōpēc ir vajadzeigi cylvāki, kuri šū lobuma izplatejumu, šōs vērteibas un tūs olūtu – Dīvu – sorgōtu. Taidi cylvāki, kai Eliass un Elizejs. Kai Jezus, apostoli un cyti Jō syuteitī. Tūmār te ir divas problemas – obas tikpat vacas, kai pasauļs.

Pyrmō – tei ir jau īprīkš mynāto pretesteiba, sasaceļšona, napatyka un pat naids pret vysim, kuri Dīva vōrdā sorgoj lobu. Jo jī ir naizdeveigi. Jo jī atgōdynoj, ka cylvāka breiveibai ir rūbežas. Jo jī kļyust par sirdsapziņas bolsu. Jo augšanceļšonōs izraisa namīru, un atbiļdeiba snīdzās myužeibā. Vysi, kurus tys kaut kaidā veidā skar, ir gotovi aizbōzt muti kotram pravīšam, ir gotovi apklusynōt kotru Evaņgelija sludynōtōju. Pat uz vysim laikim.

Ūtrō problema – tei ir Dīva Vaļsteibas sludynōtōju nūdeveiba. Jo bīži vīn godōs tai, ka jūs dzeive ir piļneigi preteja jūs vōrdim. Jī reikojās cytaidōk, nakai mōca. Tei ir ļūti smoga Dīva patīseibas pōrbaude. Jezus breidynōja: „Dorit un izpyldit vysu, kū jī jums pīsaceis, bet nadorit tai, ka jī dora. Jī gon mōca, bet poši napylda” (Mt 23,3). Tūmār, nasaverūt uz šū breidynōjumu, mes asam gotovi, atmatūt naeistūs sludynōtōjus, atmest ari pošu patīseibu. Un tys ir deļ myusim pateišam lels zaudējums.

Pasaverūt šudin uz Bazneicas dzeivi un darbeibu, mes radzam, ka ir īsastōjuse Dīva Vaļsteibas sludynōtōju paaicynōjumu krize – prīstereibas un klūsteru paaicynōjumu krize. Un šei krize ir divejaida: pyrmom kōrtom – skaitliskō. Daudzōs zemēs klūsteri un seminari ir palykuši tik tukši, ka vīnus slādz pavysam, cytus apvīnoj. Daudzas draudzes ir bez ganeitōjim, un lela daļa nu klūsterim teik likvideiti. Īmesļu tam ir daudz – nu jaunōs paaudzes cylvāku skaita sasamozynōšonas leidz vysaptverūšajam materialismam un sekularismam. Aiz tō vysa slēpās ari gimeņu izjukšona. Reizem ir tai, ka nu vasalas klases skūlā tikai vīnam skūlānam ir pylna, normala gimene. Taidi apstōkli naveidoj klimatu, kurā jaunais cylvāks byutu gotovs sekōt paaicynōjuma bolsam. Tys pats naveseleigais gimenes klimats veicynoj ari tū, ka jaunī cylvāki nalabprōt dybynoj gimenes, apsarūbežojūt tikai ar partneratteiceibom bez jebkaidom saisteibom.

Ūtrs prīstereibas un klūsteru paaicynōjumu krizes īmeslis ir – kvalitate. Mes bīži sasateikam ar ticeigū pōrmatumim sovim prīsterim. Voi šudin stōvūklis ir  slyktōks, nakai agrōk? – Naasu pōrlīcynōts. Īspējams, ka myusdīnōs prīsteru dzeive ir vairōk atklōta un mes zynam par jim vairōk, nakai tū zynōja ticeigī agrōk. Bet taisneiba ir ari tys, ka myusdīnu materializeitajā un sekularizeitajā pasaulī Evaņgelija sludynōtōji poši naizaug leidz tim idealim, kurus jim ir jōsludynoj.

Ar vīnu svātdīnes sprediķi natiksim golā ar vysim jautōjumim, bet grybātūs, lai mes zynōtu vysmoz dažus lykumus. Pyrmais: myusim ir napīcīšami pravīši, patīseibas par Dīvu un par cylvāku sludynōtōji. Jo pat vyslobōkō pasaules īkōrta bez jim byus napanasama.

Ūtrais: vysa īsōkums ir gimene. Na tikai paaicynōjumu īsōkums, bet ari īsōkums vysam tam, kas kļyust par sabīdreibas kvalitates rōdeitōju.

Trešais pamatlykums ir: na jau Dīvam ir vajadzeigi pravīši, bet gon myusim ir napīcīšami Dīva patīseibas sludynōtōji un sirdsapziņas sorgōtōji. Tōpēc myusim ir jōsalyudz par paaicynōjumim, jōsalyudz par tū, lai Dīvs paaicynoj taidus prīsterus un klūsteru ļaudis, kaidus mes grybātu redzēt sovōs draudzēs. (Pr. Tomašs Horaks)

Aglonas Bazilika © 2016
Izveidots: provincentrs.lv