PAROSTŌ  LITURGISKŌ  LAIKA  26. SVĀTDĪNE

Lyugšona – pōrdūmas

Mīļōtais Tāvs, es īlīku sevi Tovōs rūkōs. Es nūsalīcu Tovas reikstes prīškā. Sit un veidoj mani taidu, kaidu Tu vēlejīs – pazemeigu un pakļōveigu mōcekli, kurs vīnmār ir gotovs Tev paklauseit pēc pyrmō mōjīņa. Es atdūdu Tev sevi piļneigi, jo lobōk ir tikt sūdeitam šymā pasaulī nakai myužeibā. Tu zyni vysu un pazeisti ikvīnu, un nikas napalīk apslāpts Tovom acim. Tu redzi nōkūtnes lītas, pyrmōk, nakai tōs veļ nūteik, un nav vajadzeibas, lai Tevi kaids mōceitu voi breidynōtu par tū, kas nūteik vērs zemes. Tu pōrvoldi vysu, kas nūteik vērs zemes. Tu zyni, kas ir vajadzeigs munai goreigajai augšupejai un cik daudz pōrbaudejumu ir napīcīšams, lai atteireit munu dvēseli.

Reikojīs, Kungs, ar mani pēc sovas patykas, un naatmet mani munu grāku dēļ, kurus nivīns nazyna lobōk par Tevi. Amen.
(Kempenes Toms “Sekošana Kristum”)

                                                                                             
PŌRDŪMOM

Kotrs cylvāks īsakōrtoj tai, lai varātu cīneigi dzeivōt, bet pōrmēreigs dzeives baudeitōjs sovas patmīleibas dēļ sagatavoj sev bēdeigas beigas. Vajadzeiga zynoma atsateikšona. Jo grybam īsagōdōt kaidu lobōku lītu, myusim ir jōatsasoka nu cytom. Kotram ir breiva izvēle īsakōrtōt pēc sovas patykas. Bet daži īsadūmoj, ka tim ir vajadzeiga pōrpiļneiba vysā. Jo tys teik panōkts gūdeigā veidā, tod tys nav ļaunums. Tikai bīži vīn nūteik tai, ka tys teik dareits uz cytu rēkina, naīvārojūt Dīva un sova tyvōkō tīseibas.

Na vīn kristianisms, bet ari vysas lelōs religijas, kuru pīkritēji gūdynoj vīnu vīneigu Dīvu – goreigu Byutni un Radeitōju – pīprosa, lai pōrpalykums kolpōtu nabogim. Taidu nabadzeigū voi tryuceigū natryukst nikod. Daži kļyust nabogi slimeibas, vōjuma, nalaimes un tamleidzeigu apstōkļu dēļ. Cyti sovukōrt ir kļyvuši nabogi nataisneibas un svešas varas dēļ jūs zemē, kod jim ir atjimts dorbs un cytas tīseibas tōpēc, ka jī ir uzticeigi sovai tautai un sovai ticeibai. Myusim ir pīnōkums vysim šim cītējim paleidzēt nu pōrpalykuma, jo taids ir, un lelas steidzameibas gadejumā pat jōprūt daleitīs ar vysu napīcīšamū.

Solidaritates vōrds varbyut nabeja pazeistams Vacajā Dereibā un Jezus laikā, bet par šū jēdzīni vīnmār teik runōts kai Vacajā Dereibā, tai Jezus Kristus Evangelijā. Naapskaussim tūs, kuri īsadzeivoj ar nateirim pajēmīnim, jo jūs lusteišonōs reiz pēški izabeigs! Byusim lobōk lapni par tū, ka asam palykuši uzticeigi voi apsasūlam taidi byut nōkūtnē, ari tod, jo tō dēļ nōktūs cīst materialus zaudējumus!

Eistōs bogōteibas ir goreigōs vērteibas: solidaritate, uzticeiba, gūdeigums un vysi cyti kristeigī tykumi. Bāda tim, kuri jyutās drūši nataisneibā! Paleidzēsim tim, kuri cīš nataisneibu, kuri varbyut ir zaudējuši dorbu, kuru personas cīns ir apdraudārts voi apsmīts, pazamōts! Apsazynōsim sovu pīnōkumu un napagrīzsim mugoru nabogam! Varbyut pats Jezus Kristus ir myusu vydā šū nabadzeigū un vojōtū personu izskotā. Un tai tys ari ir. Byusim logiski sovā ticeibā. Pravītis Amoss dzīrōtōjim pīdraud ar aizvesšonu trimdā. Laiceigō trimda jau ir brīsmeiga. Bet cik šausmeiga reiz byut tei, kū apspīdēji cīss myužeigi! Jo tys tai nabyutu, tod ari nabyutu vērts laseit šūs pravīša vōrdus un nabyutu vērts ceineitīs par kristeigū ticeibu un par cylvāka tīseibu īvārōšonu. Škītamō cilvēciskō vareneiba stōv izniceibas prīškā, bet Dīvs ir vysuaugstōkais vaļdnīks myužeigi. Tōpēc ari vysu laiku mūcekli un svātī nav lūcejušīs bezdīveigō spīdīņa un varmōceibas prīškā. Jī ir cerējuši uz Dīvu un pasaļōvuši uz Jū, un nav nivīna gadejuma, ka Dīvs byutu jūs atstōjis kaunā. Tū apstyprinoj šōsdīnas Evangelijs par bogōtnīku un naboga Lazaru.

Šūs Evangelija vōrdu patīseibu navar nivīns ni grūzeit, ni nūklusēt. Kotrs sajims taisneigū tīsu. Vysu laiku varmōkas un apspīdēji ir cantušīs nūklusēt sovus ļaunūs dorbus, lai izalikt pasaules prīškā lobōkim. Dažu reizi jī tūs nūslēp, bet par tū jūs gaida veļ lelōka strōpe. Parosti pasauļs uzzynoj varas dorbus, par tim runoj, bet na kotru reizi rūn īspēju paleidzēt. Tikai Dīvs ir vīnmār nūmūdā un spēj nūgōzt varenūs, kas sevi īsadūmoj taidus asam, un paaugstynoj pazemeigūs.

Dīva atmoksa gon nanōk vīnmār jau vērs šōs zemes, vysmoz tys nav byutiski. Cylvāka mērkis ir myužeigō atpesteišona, un šymā punktā nav nivīna izjāmuma. Veļ lelōku atmoksu debesīs gyus tī, kuri byus izcītuši pazamōjumus šymā pasaulī. Tys gon nanūzeimoj tū, ka nabyutu jōsaceinej par taisneibu šymā pasaulī un par cylvāka tīseibu īvārōšonu, tūmār ōrejais panōkums nav izškirūšais.

Dažu reizi ļaunī spāki ir tik leli, ka tī škītami vērs šōs zemes ir nūteicūšī. Tai ari Dīvs naatbreivōja Lazaru nu jō cīsšonom un naspīde ar varu bogōtnīku ar jū daleitīs, bet gaideja, kod Lazars nūmērs, un tod tam atleidzynōja par jō cīsšonom. Taipat ari Jys gaideja bogōtnīka nōvi un tam pīškeire nūpeļneitōs eļnes mūkas. Tys līk pōrdūmōt ticeigajim un tim, kuri grybātu izalikt par naticeigim. Īsaklauseisim Dīva breidynōjumā! Atsarunōšona ar nazynōšonu byus gryuta, jo labi zynam, ka Dīva mōceibas naīvārōšona ir patmīleibas zeime. Dīvs mōca, lai vysi cylvāki dzeivōtu laimeigi breiveibā. Bezdīvs gon grybātu Dīvu nūlīgt, lai apspīstu cytus pēc sovas īgrybas, ignorejūt Dīva strōpi. Nagaideisim, cikom storp myusim un Dīva laimeibu reiz pasavērs bezdibiņs un mes nūkļyusim eļnes mūkōs! Tys atsateic kai uz ticeigajim, tai ari uz tim, kurim ir izdeveigi Dīvu nūlīgt, lai cytus vojōt un apspīst. Kaida laime tim, kuri uzticeigi turīs pi Dīva un pi Kristus mōceibas!
(A. Brumanis “Cerība nepievils”)

Aglonas Bazilika © 2016
Izveidots: provincentrs.lv