VYSUSVĀTŌKŌS  TREJADEIBAS  SVĀTKI

LYUGŠONA
Dīvs, dabasu Tāvs, Tu, syuteidams uz zemi sovu patīseibas Vōrdu un Svātdareitōju Goru, esi atklōjis myusim sovas dobas breinumainū nūslāpumu; ļauņ myusim dzeivā ticeibā apjaust Tovas Trejadeibas myužeigū gūdeibu un pīlyugt dīviškeigū Personu vysuvarenū Vīneibu. Mes Tevi lyudzam myusu Kunga Jezus Kristus, Tova Dāla, vōrdā. Amen.



PŌRDŪMOM

Nu Vysim nūslāpumim, kas pastōv vērs zemes un dabasūs, vyslelōkais un vysdziļōkais nūslāpums ir Svātō Trejadeiba, kuru myusim atklōt var vīneigi atklōsme. Dīvs ir trejōs Personōs; kotra nu tom ir patīss Dīvs, bet tūmār Dīvs ir vīns – taids ir myusu ticeibas  vyslelōkais nūslāpums, kuru pat vysgudrōkais cylvāks ar sovu prōtu naspēj aptvert, pat pēc tō, kū Dīvs par tū ir atklōjis, tys myusu prōtam nav aptverams. Veļ nabeja ni zemes, ni cylvāku, veļ saule un zvaigznes namirdzēja pi dabasim, veļ Radeitōjs ar sovu vysuvarenū: “lai tai nūteik” nabeja izsaucis nu nabyuteibas vysu pasauli, jau tod Dīva dzeive ritēja, varena un klusa, naizsokami svēteiga un namērsteiga, un Dīvs rodōs nu Dīva, Gaisma nu Gaismas, patīsais Dīvs nu patīsō Dīva. Izprūtūt pats Sevi, Dīvs nu myužeibas radeja Dīva Dālu, dzeivu myužeigōs patīseibas attālu, pyrmsmyužeigū Vōrdu, par kuru sv.Jōņs soka: “Īsōkumā beja Vōrds, un Vōrds beja pi Dīva, un Dīvs beja Vōrds.” Un nu tōs mīlesteibas, kura volda storp Tāvu un Dālu, izrīt trešō Vysusvātōkōs Trejadeibas Persona – Svātais Gors, kurs ir tys pats Dīvs, kai Tāvs un Dāls, vysas pasaules Kungs un Karalis, dzeivs pōr vysim myužu myužim.

Veļteigi cylvāka prōts cenšās izprast Dīva asameibas nūslāpumu; veļteigi meklej leidzeibas, kas paleidzātu saprōtam. Soka, ka mes poši sevī nosojam Vysusvātōkōs Trejadeibas attālu; jo myusim ir vīna dvēsele, bet tajā ir ītvartas trejs lītas: saprōts, dūmas un mīlesteiba. Saprots roda dūmas, dūmas rūnās saprōtā, bet mīlesteiba izrīt it kai nu saprōta un dūmom. Taipat kūka stumbrs izaug nu saknem, bet nu obim – zori un augli. Soka, ka ari yudini mes radzam trejūs veidūs: kai yudini, tvaiku un ladu, bet tys tūmār ir tys pats yudiņs. Ari guņs satur trejs lītas: līsmu, gaismu un syltumu. Taipat cylvāks goram ir trejs dažaidas spējas: saprōts, gryba un atmiņa, kas tūmār ir tys pats gors.

Taču vysi šī saleidzynōjumi atteiceibā uz Dīva nūslāpumim ir kai moza bārna šļupsti, kurs veļ naprūt runōt. Dīvs nabyutu Dīvs, jo Jys atļautu cylvāka napiļneigajam prōtam atklōt Jō asameibas nūslāpumu. Pamozam un ar gryuteibom mes vōcam patīseibas druskas, kas nūnōk myusu apziņā kai saules stareni caur aizvārtim lūga slēgim saulainā laikā. Mes atsarūnam it kai jyuras krostā, jyutam tōs klōtīni, radzam tōs myrdzūšū plašumu, bet pats taisneibas okeans plešās myusu prīškā dziļš un naizprūtams, myusu pētejumim napīejams. Dīvs ir lelōks, nakai cylvāka saprōts, un Jō nūslāpumi ir lelōki nakai myusu prōta spējas. Myusim nikod nabyus piļneibā skaidra Dīva byuteiba, jo tei pōrsnādz ari eņgeļu prōtus. Vīglōk ir pōrlīt jyuru bārna rūkom izroktā bedreitē jyuras krostā, nakai izprast Vysusvātōkōs Trejadeibas nūslāpumu.

“Ak, Dīva bogōteibu, gudreibas un saprasšonas dziļums! Cik naizpētejami ir Jō lāmumi un cik naizdybynojami Jō celi! Kas ir pazinis Kunga nūdūmus un kas ir bejis Jō padūmdevējs? Kas Jam ir kū īprīkš devis, lai Jys tū atdūtu atpakaļ? Jo nu Jō un caur Jū un Jymā ir vyss. Jam lai ir gūds uz myužim!” (Rom. 11, 33-36)

Kotram vōrdam, kas izīt nu dzeivō Dīva mutes, ir naizsokama vērteiba, kaut ari sevī tys slāptu naizprūtamu nūslāpumu. Kotrs ticeibas nūslāpums ir kai tys mōkūņu stabs, nu vīnas puses tymss, nu ūtras myrdzūšs gaismā, kurs Izraeļa dālim rōdeja ceļu tuksnesī; ir kai  napīejamō un naizdybynojamō  saule, kas sovu gaismu izplota pōri kolnim un īlejom.

Cylvāki naatlaideigi ceņšās izzynōt patīseibu. Cylvāks navarēja byut mīreigs, cikom naizpētēja zemi, naizmērēja saules un zvaigžņu orbitas, napakļōve sev dobas spākus. Elektreibas dzērkstis nu mōkūnim jys nūnese uz zemi, un tūs nōvejūšū spāku pōrvērte par svēteibu. Jys īsaskateja pats sevī un izzynōja kermeņa uzbyuvi un dvēseles jaunrades nūslāpumus. Jys prīcojās par
kotru jaunu zynōtnes atklōjumu, jū aizkustynoj senatnes līceibas, kuras atrūn arheologiskajūs izrokumūs. Un vai tod Dīva byuteibas nūslāpumam deļ myusim nav vyslelōkō nūzeime? Tūmār - zynōšonas par Dīvu ir nu vysom zynōtnem vyscālōkōs, vysnūdereigōkōs cylvākam un tom ir vysbogōteigōkōs labvēleigōs sekas. Cik gon naizsokami daudz  gaismas Bazneicas mōceitōji ir gyvuši un snāguši cylvākim nu breineigō Vysusvātōkōs Trejadeibas nūslāpuma!

Pasateicūt šam nūslāpumam zynam, kai trejs dīviškōs Personas ir leidzdorbōjušōs, lai myusus dareit laimeigus. Dīvs Tāvs ir myusus radejis, Dīvs Dāls – atpestejis, bet Svātais Gors – svātdarejis. Mes asam Trejsvīneigō Dīva svētneicas, kurs myusūs ir izveidōjis sev mōjūkli, kai tū  ir sacejis myusu Kungs Jezus Kristus: “Kas Mani mīļoj, tys  Munus vōrdus pylda; Muns Tāvs jū īmīļōs, un mes nōksim pi jō un jymā mōjōsim.” (J. 14, 23).

Vysusvātōkōs Trejadeibas nūslāpums ir kristeigōs mōceibas pamats un krūņs. Ticeiba Trejsvīneigajam Dīvam pavoda myusus nu pošas dzimšonas. Tāva un Dāla, un Svātō Gora vōrdā uz myusu golvas tyka līts kristeibas yudiņs. Svātōs Trejadeibas vōrdā mes pōrmetem pyrmū reizi krysta zeimi. Trejadeibas vōrdā teik daleiti vysi Sakramenti; Trejadeibas gūdynōšona skaņ vysōs Bazneicas lyugšonōs: “ Gūds lai ir Tāvam un Dālam un Svātajam Goram...”. Un, kod pīnōk pādejō stuņde, prīsters pavoda myužeibā aizejūšū dvēseli ar vōrdim: “Ej mīrā, kristeigō dvēsele, Tāva, kurs tevi radeja, Dāla, kurs tevi atpesteja, un Svātō Gora, kurs tevi svātdareja, vōrdā.”

Tōpēc gūdynōsim vīneigū Dīvu Vysusvātōkajā Trejsvīneibā, kai vysu žēlesteibu olūtu, ar ticeibu un lobim dorbim: “Lai ir slaveita Vysusvātōkō Trejadeiba, nadolamō Vīneiba, jo Jei ir parōdejuse mums sovu žālsirdeibu!”

(Breivs tulkōjums nu pr.G.Tretkovska grōmotas “Krótkie homilje na niedziele całego roku”)  

_______________

Kas var izprast vysuvarenū Trejadeibu? Un kurs gon par Jū narunoj, jo pateišam runoj par Jū? Reti ir sastūpama dvēsele, kura, runōdama par Jū, zyna kū tei runoj. Cylvāki streidōs, ceinejās, bet nivīns naredzēs šū atklōsmi, cikom jō dvēselē navaļdeis mīrs.

Es grybātu, lai cylvāki padūmoj par trejom īpašeibom, kas ir jymūs. Tos, - vysas trejs, - prūtams, ir pavysam kas cyts, nakai Trejsvīneiba; es tikai grybu nūrōdeit, kaidā vērzīnī cylvākim ir jōvērzej sovas dūmas, lai varātu izzynōt un saprast, cik tōli jī ir nu saprasšonas.

Lyuk, šōs trejs īpašeibas: eksistēt, zynōt, grybēt. Es asmu, es zynu un es grybu; es asmu zynūšs un grybūšs; es zynu, kas es asmu un kū es grybu, un es grybu byut un zynōt.

Šōs trejs īpašeibas ari sastōda nadolamū vīneibu – dzeiveibu, un, tūmār, kotra nu tom ir kas atsevišks un vīnreizejs; tōs ir nadolamas un tūmār dažaidas. Lai saprūt, kas spēj! Kotram prīškā stōv, prūtams, jys pats; lai īsaskota sevī, īrauga un pasoka maņ.

Jo, tūmār, jys ari atrass tajā kaut kū leidzeigu un prass par tū pastōsteit, lai nadūmoj, ka jys ir sapratis namaineigū Byutni, kas ir pōri par vysim: namaineiga ir Jōs asameiba, namaineigas zynōšonas, namaineiga gryba. Voi Dīvs ir trejaids pēc šom īpašeibom, voi kotrā nu Personom ir vysas šos trejs īpašeibas, tai ka trejaida ir kotra Persona, voi ari, gon vīnā, gon ūtrā gadejumā, Trejsvīneiba, apbreinojmā mārā vīnkōrša un daudzveideiga, īslāgta sevī un bezgaleiga, un tōpēc Jei ari pastōv un pazeist Sevi un ir namaineigi piļneiga sovas vīneibas daudzumā un lelumā? Kam tū ir vīgli saprast? Kai izstōsteit? Kurs uzadrūšynōs kaut kaidā veidā izskaidrōt šū nūslāpumu?

Tōpēc, soki, muna dvēsele, soki Kungam , sovam Dīvam: “Svāts, svāts, svāts, Kungs, muns Dīvs, jo mes asam kristeiti Tovā vōrdā, Tāvs, Dāls un Svātais Gors, un ari mes kristam Tāva un Dāla un Svātō Gora vōrdā, jo myusu vydā caur Kristu “Dīvs radeja dabasus un zemi”, goreigūs un mīseigūs cylvākus Sovai Bazneicai.

Aglonas Bazilika © 2016
Izveidots: provincentrs.lv