Sorgojitēs, ka jyus sovu taisneibu nadareitu cylvāku prīškā tai, lai jī jyus radzātu, jo tod jyus nasajimsit olgu nu jyusu Tāva, kas ir debesīs. Taitod, jo dūsi nabogim dōvonas, nasalīlej ar tū, kai tū dora līkuli sinagogōs un īlōs, lai cylvāki jūs cyldynōtu. Patīši es jums soku: jī sovu olgu jau ir sajāmuši.

Bet, kod tu dūsi nabogim dōvonas, tod lai tova kreisō rūka nazyna, kū dora lobō. Lai tova dōvona palīk nūslāpumā; un tovs Tāvs, kas redz nūslāpumus, atolgōs tevi…
Bet tu, kod lyugsi Dīvu, īej sovā kambarī un, durovas aizslēdzis, pīlyudz sovu Tāvu slepeneibā, un tovs Tāvs, kas redz slepeneibā, atolgōs tevi.

Bet, kod jyus gavejat, naesit nūskumuši kai līkuli! Jī pōrvērš sovu seju, lai cylvāki radzātu, ka jī gavej. Patīši es jums soku: jī sovu olgu ir sajāmuši.

Bet, kod tu gavej, īsvaidi sovu golvu ar eļļu un  nūmozgoj sovu seju, lai naizarōdeitu kai gavātōjs ļaudim, bet gon sova Tāva prīškā, kas ir nūslāpumā. Un tovs Tāvs, kas redz slepeneibā, atolgōs tevi.
(Mt 6, 1-6;16-18)

    
GAVĒŅA LAIKA 1. svātdīne

Kārdynōjumu uzvarēšonas laiks.

Kotrs, kurs pīsauks Kunga vōrdu, tiks izpesteits, - ar šim vōrdim šudin beidzās lasejums nu apostola Pōvula vēstules romīšim. Kū tys nūzeimoj: „pīsaukt Kunga vōrdu”? Un kū nūzeimoj, ka kaids „tiks izpesteits”? Sōksim ar ūtrū, gryutōkū jautōjumu. Izpesteit, izglōbt, atbreivōt – nu kō? Atbiļdi uz tū varam atrast šōsdīnas Evaņgelijā par Jezus kārdynōšonu tuksnesī. Izpesteit – nūzeimoj atbreivōt cylvāku nu satana miļzeigōs ītekmes. Un tys nav tāls nu pōsokom! Un nav ari taids veļneņš, kuru var pakōrt uz dīdzeņa, lai šyupojās kai rūtojums. Vyspōr, satans jau grybātu, ka jū uzskateitu par taidu nakaiteigu talismanu. Bet tys tai nav. Tei ir inteligenta, ļauna un varena byutne. Un jūs ir daudz – „legions”, kai losam kaidā vītā Evaņgelijā. Satans uzadrūšynōja nūsastōt pret Jezu. Drūši vīn, ka jys na leidz golam zynōja, kas ir šys naparostais Cylvāks. Kārdynōjumam tok beja jōteik eistynōtam. Ir jōatcerās, ka apraksteitais stōsts par Jezus kārdynōšonu nav reportaža, bet nūrōdejums uz myužeigajom cylvāka dobas praseibom: mīsas praseibom – bodu; ocu praseibom – vēlēšonōs īgyut īpašumu, un beidzūt sadzeives ambicijom voi slavas īmontōšonai. Kotrā nu myusim dzeivoj šōs trejs vajadzeibas un tīksmes, kuras vīgli var palikt par kārdynōjumu. Reizem par tik osu un uzmōceigu, ka asam gotovi izdareit vysu, lai tū apmīrynōtu. Tod cytas lītas kļyust nasvareigas, pat rūbeža storp lobū un ļaunū vairs uz myusim naatsateic. Tōpēc kotra cyuceiba un nakrītneiba, kotrs grāks un nūzīgums var kārdynōjumu pōrjimtam cylvākam kļyut par pīmārōtu īrūci sovu kōreibu apmīrynōšonai. Atbreivōt myus nu satana ītekmes – voi atpesteit myus nu myusim pošim? Vīnu nu ūtra atdaleit nav īspējams.

Kotrs, kurs pīsauks Kunga vōrdu, tiks izpesteits. Voi teišam ceļš uz atbreivōšonu nu myusūs snaudūšō ļaunuma un nu sātana ītekmes ir tik vīgls un vīnkōršs?

Jo tys byutu tik vīgli un vīnkōrši, ļaunums naaizjimtu tik plašu vītu pasaulī un naīlaistu tik dziļas saknes myusu dzeivē. Kotrs nu myusim zyna, cik paralizejūši var īsadorbōt uz cylvāku tū kārdynōjumu spāks, kuri rūnās nu vysdažaidōkajom cylvāku vajadzeibom voi ilgom. Dažas nu tom ir dereigas, dažas – kai vajadzeiba pēc ēsšonas un dzeršonas – napīcīšamas, lai varātu dzeivōt un atsateistēt, kai tū asam īcerējuši poši voi kū nu myusim gaida sabīdreiba. Prūtams, ka ir ari nabyutiskas, izdūmōtas vajadzeibas. Jo mes tū apmīrynōšonai naizmontōsim ļaunus dorbus, nanūdareisim pōresteibas cytim – tei veļ ir pusbāda. Bet vysbīžōk tūmar nūdoram pōri. Voi tai nanūteik tod, kod kaids vysus ītaupejumus īgulda jaunas automašynas, voi kaidas cytas dōrgas montas īgōdē, bet tryukst leidzekļu bārna īkōrtōšonai skūlā voi paleidzeibai vacōkim-pensionarim?

Mes zynam, cik ļūti paralizej un atjem prōtu mīlesteibas kārdynōjums – tōs mīlesteibas, kura gon ir nu Dīva, bet vīgli var pōrsameit par egoistisku un mīseigu mīlesteibu. Un nu šejīnes jau ir tikai vīns sūļs leidz ūtra cylvāka izmontōšonai voi pat gimenes sagraušonai. Mīlesteiba pōrsavērš primitivā kaisleibā un pōrstōj byut mīlesteiba.

Mes zynam, cik ļūti cylvāku var sagraut varas kōre. Reizem tei ir tīksme izreikōt, „nūlikt pi vītas” sovus vystyvōkūs cylvākus. Reizem otkon tei ir tīkšonōs pēc augsta omota politikā. Varai ir jōbyun kolpōšonai, bet, palīkūt par despotismu, tei parosti nūvad pi lela ļaunuma, pat pi nūzīguma.

Pīteik jau ar šom divom ilustracijom. Mes labi zynam, cik gryuši ir pošam sevi atbreivōt nu dažaidim kārdynōjumim. Mes izjyutam uz sovas ōdas cytu cylvāku izdareitō ļaunuma sekas, tū cylvāku, kuri ir pasadavuši kārdynōjumam. Voi mes varam nu tō atsabreivōt? Voi varam tikt izpesteiti? Mes tai jautojam, radzādami Jezus kārdynōšonas ainas, jo poši asam namiteigi pakļauti kārdynōjumim.

Veļ naatbiļdēju uz ūtrū sōkumā uzstōdeitū jautōjumu: Kū nūzeimoj „pīsaukt Kunga vōrdu”? Te otkon varam pīsavērst apostola Pōvula vōrdim: „Jo tu ar sovu muti atzeisi, ka Jezus ir Kungs, un sovā sirdī  īticēsi, ka Dīvs Jū ir pīcēlis nu myrūnim, tu byusi izpesteits.Jo sirdī pījimta ticeiba tyvynoj attaisnōšonai, bet tōs aplīcynōšona ar muti vad uz pesteišonu”. Un tys nūzeimoj, ka napīteik īsasaukt: „O Jezu!”. Šajā eisōkajā voi garōkajā izsaucīni var byut ītvarts patīss ticeibas aplīcynōjums. Saceisit, ka tai ir, jo tikai ticeigs cylvāks sauks uz Jezu. - Na vīnmār tys tai ir. Vīnreiz es izgōju nu kaidas īstōdes pa tymsu koridoru, pa īejas durovom īgōja sīvīte, kas acimradzūt nagaidēja te kaidu satikt, jo, īraudzējuse mani, satraukumā īsasauce: „Jezus, Marija!” Es atbiļdēju ar jautōjumu: „Voi kundze ir kristeita?” Jei breidi pōrsteigta skatējōs uz mani, bet tod atbiļdēja: „Nā…” Tys nūtyka Čehijā. Es šū nūtykumu izmontoju kai ilustraciju tam, cik bezsatureigi var byut vōrdi, kod tī ir tikai senō īroduma atlīkas. Taitod: pasaceit nanūzeimoj pīsaukt, pīsaukt – tys veļ nanūzeimoj aplīcynōt ticeibu.

Ōrejais aplīcynōjums var byut tukšs, bez saguma cylvāka īkšīnē. Bet reizem ir ari ūtraidi. Bīži vīn dzēržam paziņōjumu: „Asmu ticeigs, tikai napraktizejūšs”,  kas varātu nūzeimōt tū, ka runōtōjs deklarej sovu ticeibu sirdī, bet jam nav nūdūma tū izrōdeit uz ōrīni. Drūši vīn tai ari ir, kai jys soka. Bet kai par tū pōrsalīcynōt? Jo navar jau redzēt pošu ticeibu, radzam tikai nu tōs rodušūs dorbus.

Jo ticeiba ir vērzeitōjs spāks uz lobū, jo tei paleidz uzvarēt myusūs snaudūšū un myusim nu ōrpuses uzbryukūšū ļaunumu, tei var byut myusu sirdīs dzili īraksteita ticeiba un vīnlaiceigi izstorojūša uz ōrīni  - bausleibu piļdeišonā, sakramentu pījimšonā, lyugšonā un cytōs dīvbejigōs praktikōs kūpā ar cytim ticeigajim. Lelō Gavēņa laiks teiši ir taids kūpeigas ticeibas pōrdzeivōšonas, aplīcynōšonas un styprynōšonas laiks. Un tōpēc tys var kļyut kotram nu mums par uzvaras laiku pōr kārdynōjumim – nu sātana un nu sevis poša puses. Bazneica aicynoj vysus kristīšus dedzeigi īsasaisteit Lelō Gavēņa lyugšonōs, gondareišonā, pošmērdeibā, paleidzēšonā tyvōkim. Tod byus vīglōk atsabreivōt nu myusus kārdynojūšō ļaunuma. (Pr. Tomašs Horaks)

Aglonas Bazilika © 2016
Izveidots: provincentrs.lv