PAROSTŌ LITURGISKŌ LAIKA 3. SVĀTDĪNE

Mes dzeivojam pasaulī, kur augši teik vērteitas prōta spējas. Bet sirdei teik pīvārsta moza uzmaneiba, un tei atsarūn kaut kur ānā. Mes uzzynojam arvīn vairōk un vairōk, bet saprūtam arvīn mozōk. Informacija par karim un dobas katastrofom teik pīgōdōta teiši myusu dzeivojamōs ustobōs, bet tys myusus īspaidoj stypri vīn mozōk, nakai īpīkšejōs paaudzes byutu īspaidōjuse kaida nalaime kaimiņu cīmatā. Tūmār leidzjyuteiba pōrvar statusa un spēju barjeru un sasnādz cylvāku, kuram sōp. Leidzjyuteiba nav atkareiga nu zynōšonom voi īmōceitō: vīneigais, kū „samarīšam” vajag zynōt, ir tys, kur atsarūn cītušais, lai varātu tū īzīst ar eļļu. Jo myusūs ir kaut nīceiga daleņa, kas spēj atsasaukt, tod vyss veļ nav zaudeits. Sirds ir dzeiva un dūd par sevi zynōt, tei spēj byut deveiga, tei ir spējeiga nūteikt, kas ir golvonais. Golvonajai prioritatei ir jōbyun mīlesteibai uz Dīvu, jo nu tōs izrīt patīsa mīlesteiba pret sevi un sovu tyvōkū.

Voi es mīļoju Tevi, dzeivais Dīvs, nu vysas sovas sirds?

Kungs, apsažāloj! Tu, un tikai Tu!
(Nu grōmotas „Ķeltu vakara lūgšanas”)


***

Šōsdīnas pyrmajā lasejumā nu Jonasa grōmotas pravīts mōca, ka Dīva žēlesteiba naapsarūbežoj ar jūdu tautu, bet snādzās pōri vysai ciļvēcei.Pravīts Jonass sajem pavēli sludynōt grāku pīdūšonu pogōnu lelpiļsātai Ninivei. Jo tauta atsagrīzs pi Dīva, piļsāta  byus glōbta nu izniceibas. Jonass, byudams dedzeigs jūdu patriots, izrōda skaudeibu. Jys nagryb sprediķōt par grāku nūžālōšonu Ninives īdzeivōtōjim. Grōmotā nūrōdeits, ka Dīvs Jonasu pīspīž sprediķōt, jo Dīvs gryb atpesteit vysus cylvākus un vysas tautas. Lasejumā ir apraksteita ari Ninives īdzeivōtōju gataveiba atsagrīzt pi Dīva,

Šymā laikā, kod pasaulē nūrit lyugšonu nedeļa par kristīšu vīnōteibu, jautōsim poši sev, voi ari mes naasam leidzeigi Jonasam? Voi naasam skaudeigi un īdūmeigi? Vacajā Dereibā jūdu tautai beja dūta piļneigōka Dīva atklōsme. Jī varēja byut lapni par tū. Bet jī aizmērsa, ka Dīvs gryb atpesteit vysus cylvākus un ka ar jūs starpnīceibu ari cytom tautom jōteik atpesteitom. Jūdu tauta Vacajā Dereibā beja pesteišonas reiks vysai ciļvēcei.

Jaunajā Dereibā Jezus Kristus ir vysas pasaules Pesteitōjs. Jys ir atklōjis par Dīvu daudz vairōk, nakai tys beja Vacajā Dereibā. Jaunōs Dereibas roksti un mutiskō tradicija ir palykuši kai dōrgs atklōsmes pyurs, kuru Bazneica globoj cauri godu simtinim. Bazneicas pīnōkums ir, taipat kai Jonasam, byut par patīseibas un izleigšonas sludynōtōju. Jonass beja tikai jūdu tautas pōrstōvis, kas personificej jūdu tautas nūskaņōjumu atteiceibā uz pogōnu tautom. Drūši vīn ir kristīši, kuri nagryb, lai cytas tautas atsagrīztu pi vīneigō Bazneicas gona, kas ir svātō Pītera pēctecs – pāvests. Ir lelas politiskas varas, kur Katōļu Bazneica ir moz pōrstōvāta, un dažōs zemes īspaideigi apgoboli napīdar pi katōļu ticeibas. Bazneicu apsavīnōšona varātu byut dažim katōlim naizdeveiga ari nu ciļvēciskō vīdūkļa. Tōpēc Jonasa pamōceiba veļ šudin ir aktuala. Dīvs pīspīde Jonasu sludynōt Ninives lelpiļsātas īdzeivōtōjim, un tī atsagrīze pi Dīva  Dīvs syutēja nu jūdu tautas Pesteitōju Jezu Kristu, kurs atvere atpesteišonas durovas vysom tautom. Taipat ari Dīvs pīprosa nu katōļu Bazneicas, vairōk kai nu cytom konfesijom, gōdōt par kristīšu vīnōteibu. Vyspyrms jau – lyugt Dīvu, jo vīnōteiba ir Dīva žēlesteiba, kuru navar īgyut tikai ar ciļvēciskajim spākim, bet jōprūt ari nest upuri. Jonasam beja pamateigi jōnūsapyulej, lai sprediķōtu vasalai lelpiļsātai. Un mums kotram ir pīnōkums ryupētīs par vīnōteibu Bazneicā. Tys prosa pyules un pazemeibu, bet, jo kaids gryb sasnēgt mērki, tam jōpīlītoj ari atteiceigi leidzekli mērķa sasnēgšonai. Pāvests Jōņs Pōvuls II 1987. goda 18. janvara uzrunā lyka pi sirds vysim katōlim pīsadaleit ekumeniskajūs dīvkolpōjumūs un reikōt taidus tī, kur leidz šam taidi veļ nabeja reikōti.

Svātais Pōvuls vēstulē korintīšim aicynoj ticeigūs izaturēt pīticeigi un pazemeigi. Deļ kō gon ķildas un streidi, jo cylvāka dzeive ir myužeibas prīškā tik nīceiga kai puteklis? Ticeibas aplīcynōjumā skaitam, ka tycam vīneigajai Bazneicai. Šys aplīcynōjums ir ļūti sens: Credo nōk nu pyrmajim godu simtinim un izsoka pareizū ticeibu. Kōpēc vajadzēja aplīcynōt ticeibu šaidas formulas veidā? Tōpēc, ka jau nu pošim kristīteibas sōkumim  sōcēs škeļšonōs Bazneicā. Ar šū aplīcynōjumu nabeja dūmōts aplīcynōt ticeibu kaidai naradzamai Bazneicai, bet gon ticeibu tam, ka radzamō Bazneica ir tikai vīna un ka tai vīnmār ir jōpalīk uzticeigai Kristus mōceibai.

Vārojūt Bazneicu pošūs tōs pyrmsōkumūs, skaidri radzam, ka apostoli teik uzskateiti kai vīns vīnōts organisms – Kristus Bazneicas pamats. Lai cylvāks tyktu atpesteits, tam ir jōpīsavīnoj Bazneicai ar kristeibu. Apostolu Dorbu grōmotā bīži teik lītōts vōrds „apsavīnoj”, lai apzeimātu īsastōšonu Bazneicā, kura aug, palīkūt vīnmār vīna un vīnōta. Pat ōrkōrtejūs gadejumūs, kai pīmāram, Saula (Pōvula) atsagrīzšona, radzamōs Bazneicas starpnīceiba ir vajadzeiga, lai cylvāks tyktu uzjimts kristīšu kūpeibā. Svātais Pōvuls pats ir atgōdynōjis vīnōteibas napīcīšameibu. Efezīšim jys roksta: „Vīna ir mīsa un vīns gors, kai ari vīnai cereibai jyus sovā aicynōjumā asat aicynōti. Vīns Kungs, vīna ticeiba, vīna kristeiba”.  Bazneica ir Dīva Dāla īmīsōšonōs turpynōjums – Kristus personas un Jō dorba turpynōšonōs vēsturē.

Taipat, kai vīneigais Pesteitōjs ir Jezus Kristus, tai ari Jō dorbu turpynōtōja – Bazneica veic šū atpesteišonas dorbu. Kristus dorbojās Bazneicā. Pītera pēctecis – pāvests ir Bazneicas radzamō zeime. Jezus lyudze sovu Tāvu, lai Pītera ticeiba byutu stipra kai kliņts.

Šōsdīnas Evaņgelijā stōsteits, kai Jezus sōka sludynōt un aicynōt pi sevis mōcekļus.

Laiks ir pīsapiļdējis, sacēja Jezus. Pīnōks laiks, kod Bazneicom byus jōapsavīnoj. Pīnōks laiks, kod ari kotram cylvākam byus jōatsagrīž myužeigajā vaļsteibā, kas ir tikai vīna. Zvejnīks lōpej teiklus un cerej, ka jys izīs jyurā un izvilks varenu lūmu, bet pēkšņi atskan Myužeigō Vaļdnīka bolss: „Sekoj!” Un tod ir jōatstōj vyss un jōsekoj Jam. „Atsagrīzit nu grākim un ticit Evaņgelijam!”sludynoj Jezus. Kū tys nūzeimoj? Tys nūzeimoj: atgyustit eistū vīnōteibu, kas eistynojās draudzeibā ar Kristu, un vīnojitēs ap Jū vīnā vīneigajā kristeigajā draudzē. Apostoli beja vīnōti ap svātū Pīteri, jo taida beja Jezus gryba. Jī ticēja Evaņgelijam… Dareisim ari mes taipat!
(Dr. A. Brumanis „Zinu, kam ticu”)