ADVENTA PYRMŌ SVĀTDĪNE

Esit nūmūdā, jo jyus nazynat, kurā dīnā jyusu Kungs atnōks!

Ar Adventa pyrmū svātdīni īsōcam jaunū Bazneicas godu. Parosti Adventu sauc ari par Gaideišonas laiku. Kū tod mes gaidam? Jo pavaicōsim bārnim, jūs atbilde byus eisa un skaidra: Zīmassvātkus! Jo bārnim tī ir vysskaistōkī svātki: ar izrūtōtu egleiti, dōvonom un dažaidom jautrom izdareibom. Bet mes, pīaugušī, kū gaidam mes? Ari taidus pat Zīmassvātkus, kur golvonais ir dōvonas, izprīcas, garšeigi ēdīni, voi ari kū cytu?

Jau sen senejūs laikūs tautas, kuru sirdīs Dīvs beja īsējis ticeibas sāklu, gaidēja, ilgōjōs, cerēja. Kū jī gaidēja? - Mesiju! Glōbēju, kas atpesteis Izraeli nu vysom bādom un nalaimem. Kai jī gaidēja? - Lyudzēs, dzīdōja psalmus, gavēja, styngri īvārōja Lykuma prīkšrokstus. Bet, kod Mesija atnōce vērs zemes, jī Jū napazyna, jī Jū napījēme, veļ vairōk—jī Jū nūtīsōja un nūnōvēja. Un sovas ītīpeibas dēļ jūdu (ebreju) tauta daudz cīte un cīš veļ šudin. Ortodoksalī jūdi veļ aizvīn cerej un gaida Mesiju.

Mes—kristīši, zynam un tycam, ka Mesija jau beja atnōcis, Jys dzeivōja storp mums, beja vīns nu mums un atstōja mums “rūkasgrōmotu”—Evaņgeliju, kurā apsūlēja Sovu ūtrreizejū atnōkšonu. Bet, lai šei atnōkšona myus napōrsteigtu nasagatavōtus, Jezus breidynoj: “Esit nūmūdā, jo jyus nazynat, kurā dīnā jyusu Kungs atnōks”. 

Mōte Bazneica Adventa īsōkumā mums atgōdynoj par Cylvāka Dāla ūtrreizejū atnōkšonu. Apostols Pōvuls roksta: “Brōli, izprūtit pošreizejū laiku: jau ir pīnōkuse stuņde jums ceļtīs nu mīga, jo tagad mums pesteišona ir tyvōk nakai tūreiz, kod īticējam.” Tam tod ari jōbyun Adventa laika golvonajaim vadmotīvam: jōsaceļ nu mīga un jōsadorboj. Kas tod ir jōdora? Ari te apostols dūd konkretu īteikumu: “Atmessim tymsas dorbus un īsatērpsim gaismas bruņōs. Dzeivōsim gūdeigi kai dīnā: navys dzīrēs un skurbumā, navys izvirteibā un izlaideibā, navys kildōs un skaudeibā. Īsatērpit Kungā Jezū Kristū un ryupes par mīsu napōrvērtit kōreibōs!” Eisi un kūduleigi! Dažūs teikumūs ir pasceita vysa myusu dzeives programa.

Byut nūmūdā, dzeivōt gūdeigi kai dīnā… - izaklausa, ka tys nav nimoz tik gryuši. Bet cik daudzreiz teiši tys deļ mums ir vysgryutōkais: dzeivōt gūdeigi, byut vīnmār gataveibā. 

“Esit gotovi, jo Cylvāka Dāls atnōks stuņdē, kuru jyus nazynat.” Cik nu myusim dzeivoj šaidā gataveibā? Jo šudin mums Dīvs atklōtu, ka ir palykušas tikai dažas minūtes, kū dzeivōt, kaida byutu myusu reakcija? Voi mes varātu mīreigi tū uzjimt, voi mes varātu uz tū atbiļdēt: “Jā, Kungs, es asmu gotovs un varu īt pi Tevis!”? Bet varbyut mes mēginōtu šajōs nadaudzajōs minutēs veļ nūkōrtōt kaidas myužam napadoramas lītas? Steigtūs atdūt kaidu aizvīn atlyktu porōdu? Dūtu nūrōdejumus palicējim par atstōjamū montu un īpašumu? 

Advents ir laiks, kod ir jōpadūmoj par tū, cik mes asam gotovi Kunga atnōkšonai: vyspyrms jau—Jō ūtrreizejai atnōkšonai. Un tod, kod byusim sakōrtōjuši sovas sirdis, varēsim pīsavērst ari godskōrtejai Kristus Pīdzimšonas svātku gaideišonai: sakūpt mōjūkli, sagatavōt dōvonas sovim tyvinīkim, vōrdu sokūt: teiru sirdi gaideit Zīmassvātkus!


Maranatha, nōc, Kungs Jezu!

Šys “vēsturiskais aicynōjums”, ar kuru pyrmī Jezus mōcekli grīzēs pi Kunga un ar kuru jī izteice sovas vysdziļōkōs ilgas. Tys ir aramīšu vōrds, kas nūzeimoj Kaida gaidešonu, Kurs atnōk, lai dzīdynōtu, lai atnastu mīrynōjumu ryugtajā ikdīnā, lai izrautu nu īgrymšonas sevī aiz nauzticeibas un izmysuma…

Adventa Svātū Rokstu lasējumi paleidzēs mums šajā ceļōjumā pretim sasatikšonai ar atnōkūšū Kungu...maranatha! Varam kotrai nu Adventa četrom nedeļom pīškērt sovu nūsaukumu: Nūmūds—Atsagrīzšona—Prīks—Uzjimšona. Četri vōrdi, kuri var kļyut par myusu ceļa rōdeitōjim, lai mes varātu nūkļyut Betlemē, pi atnōkūšō Mesijas.

1.nedeļa: Nūmūds
Byušona nūmūdā ir muns īguļdejums sovas personeigōs dzeives, gimenes, draudzes, Bazneicas vēsturē, lai Dīvs piļneibā varātu realizēt sovu pyrmsmyužeigū pesteišonas plānu. Mes vysi asam aicynōti leidzdorbōtīs ar Dīvu. Kotrs nu mums, kurs ilgojās byut nūmūdā, vīnlaiceigi ilgojās ari, lai myusu dzeive nabyutu īsaslāguse sevī, sovā egoismā, šōsdīnas pasaulī, bet lai tei byutu paļōveiga Dīva apsūlejumim un tam, kū Jys mums nūrōdeis nōkūtnē. Byušona nūmūdā ir šudin ļūti svareiga un napīcīšama, jo pošreizejais laiks raksturojās ar daudzom krizes pazeimem: sevī, gimenē, valstī, pasaulī, un tryukst optimisma, raugūtīs nōkūtnē. Jo jau mes dūdamēs Adventa ceļōjumā, tod sōksim ar interesantu nūtykumu:

Herberta Vella stōstā “Naredzeigū vaļsteiba” teik stōsteits par kaidu ceļōtōju Nunezu, kurs storp mežūneigom kolnu grādom atroda īleju, kur dzeivoj tikai naredzeigī. Jim nav pat nikaidas nūjausmas, kas tys ir—redzēt. Nuneza stōstejumu par zīdūšū puķu skaistumu un krōsom jī uzskota par jō slymōs iztēles augli. Un Nunezam nav nikaidu leidzekļu, ar kurim jys varātu jūs pōrlīcynōt par sovu vōrdu pareizeibu. Naredzeigī uzskota Nunezu par psihiski slymu un dūmoj, ka tam par īmesli ir pōrōk lela ocu ōbuļu aktivitāte, tōpēc īsoka jam taiseit operāciju, kas nūvērss saslimšonu un ļaus jam uzzynōt piļneigu patīseibu par pasauli, kū var atklōt ar taustes paleidzeibu.

Tiktōļ stōsts. Bet myusim tūmār ir svareigōks tajā apslāptais saturs: ikdīnas pīrodums var myus nūvest pi taida stōvūkļa, kaidā atsarūn oklī, kas, īsaslāguši sovā pasauleitī, naredz tū eistineibu, kas atsarūn mums apkōrt. Ir jōatklōj nu jauna dīviškōs cereibas zeimes, jōmeklej tōs. Pāvests Jōņs Pōvuls II ir aicynōjis myus byut par reitausmas sorgim, voi par taidim, kuri na tikai ir nūmūdā un sorgoj vērteigu depozītu, bet kuri pyrmī pamona austūšū jaunū dīnu, prīceigū kristīteibas reitausmu, par taidim, kuri saredz jaunu cereibu un par tū pavēstej cytim. Taids ir myusu—21. godu simtiņa kristīšu vēstejums.

Jyus vaicōsit: kaidu programmu, kaidu plānu mes varam īteikt cylvākim, kaidā vērzīnī ir jōīt? Dīvam deļ tō ir gotova programma. Lai tū atrast, myusim otkon ir jōsōc nu Kristus. Myusim ir jōpadora Kristus par myusu dzeives, myusu kotras dīnas centru. Kotrai kūpeigajai un personeigajai lyugšonai ir jōsabolsta uz konkretu tyvōkmīlesteibas aplīcynōjumu. Lyuk, myusu programma!

Jōņs Pōvuls II Apostoliskajā vēstulē “Jaunajā tyustūšgadē īejūt”rakstēja: “Nasaļausim naivai pōrlīceibai, ka var atrast kaidu magisku formulu, kas ļaus atrisynōt myusu laikmeta lelōs problemas. Nā, myusus naizglōbs  nikaida formula, bet gon konkreta Persona un pōrlīceiba, kuru Jei mums īdveš: Es asmu ar jums! Tōpēc nav jōmeklej nikaida jauna programa. Programma jau ir:  tei poša, kas vīnmār, kas ītvarta Evaņgelijā un dzeivajā Tradicijā. Tei ir sakoncentreita poša Kristus byuteibā, Kuru mums ir jōīpazeist, jōmīļoj un Jam jōsekoj, lai dzeivōt kūpā ar Jū un kūpā ar Jū izmaineit vēsturi, koleidz tei sasnēgs sovu piļneibu dabasu Jeruzalemē. Šei programa nasamaina laiku gaitā un kulturu evolucijā, kaut ari jem vārā laikmetu un kulturu, lai byutu īspējams eists dialogs un patīsa sapratne. Teiši šei namaineigō programa ir myusu programa…”

 Svēteigais Luidži Džanella sacēja, ka “eista kristīša sirds, kura tic un ir jyuteiga, navar paīt vīnaldzeigi garum cylvāku tryukumam”. Un eistas ticeibas pīrōdejums ir ītvarts labi zynomajā izteicīnī: “Konkretōs tautas civilizācijas pakōpi mērej ar tōs attīksmi pret tōs vysvairōk cītūšajim pōrstōvjim…”

Un Jōņs Pōvuls II šū patīseibu apstyprynoj ar vōrdim: “Tōpēc mums ir jōsareikoj tai, lai kotrā kristeigajā kūpīnā nabogi justūs kai mōjōs. Voi gon taida reiceiba nakļyus par vyssekmeigōkū Lobōs Vēsts par Dīva Vaļsteibu sludynōšonas veidu? Bez taidā veidā saprostas evaņgelizacijas, kas teik veikta caur žālsirdeibu un kristeigōs nabadzeibas līceibu, Evaņgelija sludynōšona var palikt nasaprosta un nūgrymt vōrdu plyudūs, kuri jau tai plyust pōr mums myusdīnu sabīdreibā caur informacijas leidzeklim. Žālsirdeibas dorbi pīdūd naapgōžamu spāku žālsirdeibas vōrdim”.

Byut nūmūdā ir—turēt atvārtas acis uz Kristu, kas nōk pi mums. Īraudzeisim Jū, īlyugsim pi sevis, un Jys izmainies myusu dzeivi. (Pr.V.Baniaks SDS)

Aglonas Bazilika © 2016
Izveidots: provincentrs.lv