PAROSTŌ LITURGISKŌ LAIKA 4. SVĀTDĪNE

Svātais un žēleigais Dīvs, myusu Tāvs, lyudzu dōvoj maņ spēju Tevi izprast, prōtu – Tevi saprast, ceņteibu – Tevi meklēt, gudreibu – Tevi atrast, goru – Tevi pazeit, sirdi – par Tevi dūmōt, ausis – Tevi sadzērdeit, acis – Tevi saskateit, mēli – Tevi sludynōt, dzeives gōjumu, kas Tev pa prōtam, pacīteibu gaideit uz Tevi un iztureibu palikt Tev uzticeigam.

Dōvoj man škeistu dzeives nūslāgumu – Tovu svātū klōtbyutni, svēteigu augšanceļšonūs un myužeigū dzeivōšonu.
(Benedikts nu Nursijas)

Jezus uzkōpe kolnā…, un sōka tūs mōceit, saceidams: 

Svēteigi nabadzeigī gorā,…
Svēteigi lānprōteigī,…
Svēteigi nūskumušī,…
Svēteigi tī, kas olkst un slōpst pēc taisneibas,…
Svēteigi žālsirdeigī,…
Svēteigi tī, kam skaidra sirds,…
Svēteigi mīra nesēji,…
Svēteigi tī, kas teik vojōti taisneibas dēļ,…
Prīcojitēs un līksmojit, jo olga debesīs ir lela!” (Saeisynōts nu Mt 5, 1-12a).


Ceļš uz patīsū laimi.

Svēteibas apsūla atolgōjumu tim, kuri vērs zemes prūt zaudēt. Laiceigajā dzeivē laime ir cīši saisteita ar panōkumim. Jū vairōk uzvaru, jo vairōk laimes. Jezus Vaļsteibā laime ir saisteita ar prasmi cīst sakōvi.

Vērs zemes laimeigi ir tī, kuri ir sakrōjuši lelas bogōteibas. Bet Kristus vaļsteibā – tī, kuri prūt nu tom atsateikt. Laimeigs ir tys, kurs ir apgyvis mōkslu atsabreivōt nu šōszemes lobumim. Evaņgeliskais ceļš īt pa ļūti stōvu un naārtu stidzeņu, un kotrs papyldus smogums tajā ir par traucēkli. Kurs gryb sasnēgt vērsyuni un pīdzeivōt prīku par sasnāgtū, tam ir jōsasamīrynōj ar nabadzeibu, ar atsateikšonu nu daudzom lītom, kas jam līkās ļūti vajadzeigas.

Vērs zemes laimeigi tī, kurim nav jōraud. Bet Kristus Vaļsteibā atsarass tī, kuri caur cīsšonu un nalaimju osorom byus sasnāguši lelas, namaineigas vērteibas. Cīsšonas ir cylvāka pōrbaude un, jo jys šū pōrbaudejumu izturēs, jū gaida atolgōjums.

Vērs zemes laimeigi ir varenī cylvāki, un jūs panōkumi bīži vīn ir sasnāgti ar nažēlesteibu, ar varu, ar dyures spāku. Pacaltu bolsu jī uzskota par veidu, kai pakļaut sev cytus. Jo cylvākus var ar klīgšonu ībaideit. Tūmār laime, kas uzbyuvāta uz cytu cylvāku ībīdēšonu, ir trausla, tōpēc Jezus apsūla eistu laimi lānprōteigajim, apsūleidams, ka jī īmontōs zemi. Lānprōteigs cylvāks ir tys, kurs spēj tik lelā mārā vaļdeit pōr sevi, ka pat sadursmē ar pōrspāku naatbiļd uz sitīni ar sitīni, bet ar mīrpylnu skatīni atbruņoj sovu pretinīku.

Laiceigajā dzeivē laimeigi ir tī, kuri sēd tīsnešu krāslūs, bet na uz apsyudzātū sūla. Pēc šō pasauļa logikas ir lobōk tīsōt, nakai byut tīsōtam, lobōk vojōt, nakai byut vojōtam. Tūtīs Kristus Vaļsteibā, kur teik jimta vārā tikai uzticeiba patīseibai, tyukstūts reizes lobōk ir sēdēt uz apsyudzātū sūla un byut ar teiru sirdsapziņu, nakai uz tīsneša krāsla un sprīst nataisnu tīsu. Laiku beigōs kotra tīsa tiks pōrtīsōta nu Dīva, un kotrs šōszemes tīsness sēdēs uz apsyudzātū sūla. Jo tīsness byus tīsōjis taisneigi, jū sagaida atolgōjums, bet, jo byus sprīdis nataisnu tīsu, jam tiks atmēreits ar taidu pošu māru, ar kaidu jys byus mērējis.

Saceidams „Svēteigi tī, kurus vojōs taisneibas dēļ”, Kristus aicynoj byut drūsmeigim, sēžūt uz apsyudzātū sūla. Jys pats kai cītumnīks sēdēja uz šō sūla – kai religiskō, tai vaļsts tribunala prīškā.

Vērs zemes laimeigi ir tī, kuri prūt labi īsakōrtōt. Vysbīžōk tūmār tys nūteik, naīvārojūt taisneiguma principus. Jo vīnam ir daudz, tod cytim ir mozōk, jo kaids gryb īgyut vairōk, tod leidz ar tū nūteik tai, ka jam apkōrt ir cylvāki, kurim ir ļūti moz. Vērs zemes nav taisneibas. Vīni tū pōrkōp, cyti pēc tōs ilgojās. Jezus sludynoj eista taisneiguma vaļsteibu. Tūmār tymā sev vītu atrass navys tī, kuri taisneibu naīvārōja vērs zemes, bet gon tī, kuri pēc tōs ilgōjōs.

Pōrejōs svēteibas aicynoj ryupeitīs par vērteibom, kas vajadzeigas, lai rodūši pōrdzeivōt naveiksmes vērs zemes. Tōs ir ryupes par sirds teireibu, lai varātu uzlyukōt Dīvu; drūsme, lai varātu dareit žālsirdeibas dorbus,  un pyules, lai īvīst taisneigumu sabīdreibā, kod labprōteigi dolamēs ar tū, kas mums pīdar, ar tim, kurim nikō nav; aicynōjums nest mīru, taitod, tū, kas cylvākus vīnoj.

Īsadzilinōšona ostoņōs svēteibōs lai līk mums padūmōt par tū, cik lelā mārā myusu prīkšstoti par laimi sakreit ar Kristus uzskotim. (Pr. E.Stanieks)

Aglonas Bazilika © 2017
Izveidots: provincentrs.lv